Kārlis Ķeirāns un viņa drukātava Madonā

    Šīs mīklas atminējums – Kārlis Ķeirāns un viņa drukātava. Šogad aprit 145 gadi, kopš dzimis ilggadīgais tipogrāfijas īpašnieks Kārlis Ķeirāns (1879 – 1973). Savukārt drukātavu viņš atvēra pirms 115 gadiem. 
    Kārlis Ķeirāns dzimis 1879.gada 21.februārī Sarkaņu “Bākšānos”. Kā jau daudziem bērniem tolaik laukos, viņa darba dzīve sākās ar cūkgana gaitām. Vēlāk citi darbi un vietas, līdz 19./20.gadsimta mijā viņš tika iesaukts dienēt armijā. Kā Krievijas impērijas pavalstnieks līdztekus vairākiem tūkstošiem latviešu viņš piedalījās Krievijas – Japānas karā. 1905.gada februārī japāņi piespieda atkāpties Krievijas impērijas karaspēku Mukdenas kaujā, K.Ķeirāns krita gūstā. Sakauta tika arī kara kuģu eskadra, un lielie zaudējumi militārās atpalicības dēļ piespieda Nikolaju II uzsākt miera sarunas ar Japānas impēriju. 1905.gada 23.augustā ASV tika noslēgts Portsmutas miera līgums.
    Kārlis Ķeirāns mājās atgriezās 1906.gadā. Kopš tā laika vairāk kā trīsdesmit gadus viņa dzīve ritēja Madonā. Jau 1907.gadā viņam ir atļauja darboties kā fotogrāfam. Tā paša gada sākumā Vidzemes gubernators atļāva Cēsu apriņķa Biržu muižā (Modohn) Kārlim Ķeirānam atvērt grāmatu pārdotuvi. Pēc diviem gadiem viņš atvēra drukātavu.
    Jau pirmajā darba gadā K.Ķeirāna spiestuvi tas pats gubernators uz diviem mēnešiem slēdza. Kas tad bija noticis? Vispirms Vidzemes gubernators sodījis ar diviem mēnešiem arestā ļaudonieti Teodoru Līventālu  par to, ka viņš sarakstījis, licis iespiest un izplatījis uzaicinājumu iestāties par biedriem kādā dibināmā biedrībā. Uzaicinājumos bijusi naidīga izturēšanās pret valdību. Atcerēsimies, ka T.Līventāla vārds ir saistīts ar Madonas bibliotēkas pirmsākumiem 1923.gadā, Latvijas bibliotekāru biedrību un grāmatu izdošanu. Tā kā uzaicinājumu iespieda Kārlis Ķeirāns savā tipogrāfijā, gubernators to uz diviem mēnešiem slēdza.
    K.Ķeirāns vairākkārt saņēma apbalvojumus par drukas darbiem, kā, piemēram, Tirzas – Velēnas rūpniecības izstādē 1913.gadā.
    Sarežģīts bija Pirmā pasaules kara laiks un arī daži vēlākie gadi. K.Ķeirāns ir bijis apcietināts un 1918.gadā nonāca Vācijā.  Pēc Novembra revolūcijas Vācijā viņš atgriezās Madonā. Padomju varas laikā 1919.gadā uz neilgu laiku tipogrāfija bijusi pārcelta uz toreizējo apriņķa centru Stukmaņos (Pļaviņas).
    Pagājušā gadsimta 20. – 30.gados Kārlis Ķeirāns Madonā vadīja tipogrāfiju, turēja viesnīcu (kā reklāmās minēja - „Madonas centrālviesnīca", Vienības ielā Nr. 4, ar K.Keirāna II šķiras restorānu), tur bija traktieris, kur 1938.gadā (iespējams, arī citos gados) bija atļauts tirgoties ar reibinošiem dzērieniem. Bija precējies, ģimenē auga trīs bērni.
    Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā K.Ķeirāna tipogrāfija tika nacionalizēta, un tehnika tika pārvietota uz VAPP (Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes) 32.tipogrāfiju Madonā, Tirgus laukumā 2 – bijušās degvīna pārdotavas telpās. Vācu okupācijas laika veidlapas liecina, ka drukātava kādu laiku ir darbojusies. 1944.gadā, kad Madonai tuvojās fronte, K.Ķeirāns izbrauca uz Kurzemi, kur dzīvoja pēc Otrā pasaules kara. Miris Smārdē 1973.gada 14.jūnijā. Viņa mājas bija saglabājušās vēl padomju gados Gogoļa ielā 4 un 4a - tagadējā Saules ielā. Un ja vēlamies iedomāties to atrašanās vietu - tur, kur tagad ir veikals Rimi.
    Sākotnēji K.Ķeirāns izdeva grāmatas, tā ka viņu pieskaitām arī grāmatizdevēju lokam. Zināms, ka viņš izdevis Jāņa Bankava stāstus «Gaismai austot» (1911),  E.Čirikova «Pazudušo dēlu» (1911), ko tulkojis R.Kroders, norvēģu autora Andrea Hauklanda «Baltās naktis» (1911), arī R.Krodera tulkojumā, Skuju Frīda romānu «Zem saules» (1912). Viņš izdeva arī Malienas laikagrāmatas (kalendārus) 1913., 1914.gadam. K.Ķeirāns drukāja arī autoru izdevumus, piemēram, līdērieša, kurpnieka, kuļmašīnas īpašnieka Jāņa Kabraka (1885- 1952) stāstu iz jaunāko laiku reālās dzīves “Svilpīšu Jāņa precības” (1923).
    K.Ķeirāna tipogrāfijā drukāja arī laikrakstu “Madonas Ziņas” (1929 - 1940) , un K.Ķeirāns bija gan viens no laikraksta dibinātājiem, gan atbalstītājiem, kādu laiku sedzot arī izdošanas izmaksas. Viņš drukāja dažādas veidlapas, skolas liecības, apliecības, brošūras, afišas, dziesmu lapiņas.
    Kārli Ķeirānu raksturo daudzpusīga sabiedriskā darbība. Viņš bija Biržu Izglītības biedrības īstenais biedrs, darbojās krājaizdevu sabiedrībā (kredītsabiedrībā), arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. 1937.gadā viņu ievēlēja Madonas ģimnāzijas padomē. Katrā ziņā viņš bija viens no Madonas attīstības un uzplaukuma veicinātājiem. Ja kādam ir saglabājušies pagājušā gadsimta 10. – 30.gadu iespieddarbi, vērts uzmanīgi paskatīties – tur varētu būt rakstīts “K.Ķeirāns, Madonā”.